Курсовая: Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

Iepriekšējā darbaspēka

pieprasījuma līkne

W2

Jaunā darbaspēka

pieprasījuma līkne

L2 L1 Nodarbinātības līmenis

( L ,strādājošo skaits )

8. zīmējums . Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu sekas

piedāvājums .

Tālāk ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma

līknes virzību , kas attēlota 8.zīmējumā .

Rezultātā darbaspēka tirgū izveidoja jauns līdzsvara

punkts ar nodarbinātības līmeni L1 uz L2 ,

vēl arvien pastāv pilnīga nodarbinātība . Tas ir , ka

viss tirgū esošais darbaspēks ir nopirkts . Tirgus ir

sabalansēts . Un pēc definīcijas , ja tirgus ir sabalansēts

, ir pilnīga nodarbinātība .

Kad darbaspēka piedāvājuma līkne nav vertikāla , ka tas

ir 8.zīmējumā , nepastāv vienīgais “pilnīgas

nodarbinātības “ līmenis . Ar algu W1 ekonomikā

ir pilnīga nodarbinātība , kad ir darbs mazākam skaitam

strādnieku L2 . Lai gan konkurences pamatmodelī

pieņemts , ka algas tiek noteiktas tādā līmenī , ka

darbaspēka pieprasījums ir vienāds ar piedāvājumu , un

nav bezdarba , taču reālais nodarbinātības līmenis var

būt ļoti zems . Algas var būt tik zemas , ka daudzi cilvēki

nepiekritis strādāt ar tik zemām algām .

2.Darba tirgus formās.

Tāpat kā preču tirgum ,arī darba tirgum ir

dažādas formas:

1. pilnīga konkurence;

2. monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas noteikumus);

3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs);

4. oligopsons (oligopsony)(dažas firmas algo vienādu vai

diferencētu darbu);

5. monopsonistiska konkurence (monopsonistic competition)(daudzas firmas

pērk diferencētu darbu).

2.1.Pilnīga konkurence.

Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka

divi faktori:

1. reālā darba alga;

2. darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē.

Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazinās darba robežprodukts

naudas izteiksmē. Papildu darbinieku iesaistīšana tiks

pārtraukta, kad darba robežprodukts naudas izteiksmē

kļūs vienāds ar darba algas likmi.

Neskatoties uz to, ka atsevišķu indivīdu darba

piedāvājuma līkne var mainīt savu raksturu, darba

piedāvājuma tirgus līkne parasti ir augoša. Tas ir

tāpēc, ka nozare vai profesija, kurā ievērojami aug darba

alga, kļūst pievilcīga un rodas darba piedāvājums no

citām nozarēm vai profesijām, kur darba alga ir zemāka.

Tirgus līdzsvars iestājas pieprasījuma un piedāvājuma

līkņu krustpunktā (punkts E). Ja darba alga tiks noteikta

augstāka par līdzsvara algu OE, piemēram, OE1, tad

pieprasījums pēc darba būs OL1, bet darba

piedāvājums būs OL4, t.i., piedāvājums

pārsniedz pieprasījumu. Tie, kam nav darba, būs ar mieru

strādāt par zemāku algu, un tas pazeminās arī

strādājošo algas. Samazināsies piedāvājums,

pieaugs pieprasījums. Tādējādi pieprasījums un

piedāvājums izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars.

Ja alga tiks noteikta zemāka nekā OE, piemēram, OE2,

tad pieprasījums pēc darba būs lielāks nekā

piedāvājums. Lai piesaistītu darbiniekus, darba devēji

būs spiesti palielināt darba algas. Tādējādi darba

pieprasījums un piedāvājums atkal izlīdzināsies un

iestāsies līdzsvars.

2.2.Monopols.

Līdz šī laikam mēs domājam ,ka firmas pieņem

cenas uz produktiem ka vajag. Bet ja firmai ir lieta ar ieslīpo uz leju

pēc pieprasījuma viņas produkcijas ,t.i. ja aug tas

nodarbinātu skaits un produkcijas ,bet cena pēdējas dilst ,tad

maksimāls ienākums (MR) ,dabūts pēc pārdošanas

pēdējas izdarītas produkcijas gabala ,ne būs vienāds

ar to cenu (P) . Maksimāls ienākums būs mazāks

produkcijas cenas ,tāpēc ka pazemināta cena lietojas

pārdošanas laikā visas izdarītas produkcijas gabalos ,bet

nevis pēdējas .Spēkā ar šo ,vienādojumi

nenoteic pieprasījumu pēc darba ,ja tirgū ir monopolija .

Tiekties pie maksimālām ienākumiem monopols ,kura darbojas

konkurenttirgu pieņems uz darbu jaunus darbiniekus līdz tam laikam

,kad maksimāls naudas produkts (MRP) ne būs vienāds ar darba

algu “

MRP =MR * MPL =W

(1)

Tagad mēs varām izteikt īslaicīgu pieprasījumu uz

darbu caur reālu darba algu ,izdalot (1) vienādojumu ar cenu uz

firmas produktu ,rezultātā iegūsim :

(MR/P) * MPL =W/P

(2)

Tā kā maksimāls ienākums vienmēr ir mazāks

,nekā cena uz monopola produktu ,tāpēc attiecība (MR :P)

(2) vienādojumā būs mazāka neka vieninieks

.Tāpēc pie pārējiem vienādiem nosacījumiem

pieprasījuma slīpē firmai ,kurā ir monopola uz savas

produkcijas tirgu ,būs zemāk un kreisāk neka pieprasījums

uz darbu ,raksturojošu tādu pašu firmu ,bet kura nav monopola

.Ar citiem vārdiem ,pie citiem vienādiem nosacījumiem

produkcijas izlaidums pie monopolā konkurences būs zemāk

nekā pie konkurences ,tas paša attiecās uz

nodarbinātības līmeni .

Bet darba algas līmenis ,kuru maksa monopolists ,nav obligāti

jāatšķiras no tas darba algas ,kura jau eksistē

konkurentā tirgū ,taču nodarbinātības līmenis ir

zemāk . Monopols ražotājs kādas preces var saņemt

tikai nelielu sektoru darba tirgū ar noteiktam darbinieku tipu ,un

tāpēc viņam ir jāpieņem jau noteiktas darba tirgu

cenas ,neskatoties uz to ,kā preču tirgu viņš diktē

cenas uz savu produkciju1. Tā ,kāda vietēja monopola

firma var saņemt dominējošu vietu uz kādas preces

tirgū ,bet kad viņai ir jāpieņem uz darbu kādu

darbinieku ,to darīt šo viņai pienāks ar konkurenci ar

citām firmām ,noliekot tam vispāratzīto darba algu .

Ir arī tādi apstākļi ,pie kurām ,ka doma ekonomisti ,un

firma -monopols var maksāt lielāku darba algu ,neka firmas ,kuri

strādā konkurence viena ar otru2 . Monopols ,ASV vieniem

no tiem ir atļauts eksistēt pēc likuma ,ir jāpakļaujas

valdības regulēšanai ,kura ir vērsta uz to ,lai

novērst virsienākumus. Tāda ienākuma regulēšana

,ka var domāt ,stimulē monopolas aplauzt lielāku darba algu

,nekā ja tie aplauztu ,ja būtu pilnīgi monopoli. Ir divi iemesli

,kuri noskaidro šo.

Pirmais :valsts atļauj monopolijai pārnērst izmaksas uz

produkta pircējus. Tāpēc

monopolijas vadītāji ,kaut arī nevar maksimizēt

ienākumus ,tiecas lai nodrošināt sevišķo

stāvokli uz darba tirgus, uzstādot augstu darba algu un

pārnesot izdevumus uz patērētāju lielas cenas formā.

Iespēja maksāt lielāku algu saviem darbiniekiem

atvieglo vadītāja eksistenci, ļaujot viņam ņemt uz

darbu vairāk pievilcīgus ļaužu vai izvelēties darba

tirgū darbiniekus ar pieprasītām raksturojumiem.

Otrais :monopols, kuras nav apķertas ar valsts regulēšanu,

varbūt, negribēja pievilkt pie sevis lieku uzmanību, ar saviem

pārak lielām ienākumiem dēļ. Tas var būt

pakalpot viņiem ka motīvu lai būtu augsta darba samaksa. Ar

citiem vārdiem, lielākie ienākumi daļēji iemanto

skatu augsti apmaksāto darbu kādam darbinieku kategorijām ,bet

nav parastas darba apmaksas skata.

Kā tā nebūtu ,datus par monopola izmaksātiem darba algu

nav daudz, un tie nav viennozīmīgi. Nedaudzi

izpētītāji pienāk pie izvada, ka firmas, kuri

eksistē nozares ar mazu konkurentu skaitu, tiešām maksā

saviem darbiniekiem vienādas

1Individs ,kurš pieņem jau noteikto cenu ,-tas ir tāds

darbinieks ,kurš prezentē tik mazu daļu noteikta tirgu ,ka

viņš nevar ietekmēt uz tirgus cenu .Sekojoši

,šādam indivīdam tirgus cena jau ir dota . Indivīds

,kurš nosaka cenu ,-tas ir tāds ,kuram ir pietiekoši monopola

varas lai ietekmēt uz cenu .

2Pilno paskaidrojumu šīm argumentam sk. :Armen Alchian and

Reuben Kessel, “Competition ,Monopoly , and the Puesuit of Money ,” in Aspects

of Labor Economics ,ed. H.G.Lewis (Princeton,N.J.: Princeton University Press

,1962)

kvalifikācijas vairāk, nekā firmas, kuri darbojas konkurenta

tirgū. Taču citi izpētījumi regulējamas

monopolā ieguva neviennozīmīgus datus par darba atalgojuma

izmaksām tiem darbiniekiem, kuri ar vienādu kvalifikāciju tos

un konkurējošas firma .

2.3.Monopsons.

Kad tikai viena kompānija iestājas pircējam uz tirgū, tad

viņa saucas par monopsonisko. A par cik viņa –vienīgais

pircējs, tad viņa var ietekmēt uz darba algas izmēru.

Atšķirība no konkurējošiem firmām, kuras ir

iespiestās pieņemt jau esošo tirgū darba algas samaksas

formas, kas atrod savu atspēkojumu uz horizontālas

piedāvājuma slīpas, monopsonas kompānijas

iegrūstās ar piedāvājuma slīpi, kura iet uz

augšu. Ar citiem vārdiem, darba piedāvājuma slīpi

šiem firmām –tas ir tirgus piedāvājuma slīpa. Lai

palielinātu ražošanu monopsoniskai kompānijai ir

jāpalielina darba samaksu. (Atšķirība no viņas,

konkurējoša kompānija var palielināt ražošanu,

turējāties jau eksistējošo līmeni darba samaksas

tirgū, un var to darīt līdz tai laikā, kad darba

samaksās līmenis nekritīs līdz tādiem izmēriem,

kuri var pievēst pie darba tirgus sašaurināšanu.)

Par neparastu aspektu firmas darbībā, kura ir piespiestā

pieņemt ejošo uz augšu darba piedāvājuma slīpi,

ir pārkāpšana maksimālas izdevumus uz darbu virs darba

algas. Ja konkurējoša firma pieņem uz darbu 10 darba vietas

nevis 9, tad stundām izmaksas uz papildošu darbinieku ir vienādi

ar darba samaksas likmi. Bet ja 10 darbiniekus 9 vietā pieņēmis

monopsona firma, tad viņai ir jāmaksā augstāku darba algu

visiem darbiniekiem atskaitot nepieciešamību maksāt vairāk

papildus darbiniekiem. Pieņemsim, ka tāda firma varēja

pieņemt uz darbu 9 darbiniekus pie likmes –7 dolāri stundā, bet

ja viņa gribētu pieņemt 10 darbiniekus, tad viņai ir

jāmaksā 7,5 dolāri stundā. Tāda veidā, 9

darbiniekiem nācās maksāt 63 dolāri stundā (7*9) ,bet

10 –75 dolāri (7.5*10) ,kas nozīme maksu pēdēja darbinieka

no norēķina 12 dolāri stundā- vairāk lielāk neka

7.5 dolāri stundā3.

Maksimālas darba izmaksas pārkāpj darba likmi, un tās

ietekmē uz monopsona uzvedību. Maksimālam ienākumam, a

zināms, jebkādai firmai ir jāpieņem papildošu

darbaspēku tiklīdz, kamēr maksimāls naudas produkts

nepielīdzinās ar maksimālam izmaksām papildus darbiniekus

(MCL).

MRP = MCL

(3)

Par cik maksimālie izdevumi uz darbu monopsonistam ir lielāk darba

algas likmi ,tad viņam jābeidz pieņemšanu uz darbu jaunus

darbiniekus kāda punktā, kur maksimāls naudas produkts

pārsniedz darba algu. Kā paradīts 9.zīmējumā,

monopsonists pieņem uz darbu darbinieku skaitu vienādu ar EM

, tāpēc ka tieši šajā punktā maksimāls naudas

produkts ir vienāds ar maksimālam izmaksām uz darbu (punkts X).

tomēr monopsoniskai firmai darba samaksa iz mazāka nekā

maksimāls

darba samaksas līmenis ,kurš ir nepieciešams lai paņemtu uz

darbu EM darbiniekus, kurš varēts būt atrasts uz

piedavajuma slīpē, -tas ir WM( punkts Y). Tāda

veidā,

3Šeit pieņēmām no hipotēzes, ka monopsons

nezina, kādus darbiniekus viņš var pieņemt par 7

dolāriem stundā, bet kādus par 7.5 dolārus stundā.

Viņam ir zināms tas, ka ja viņš grib pieņemt 10

darbiniekus, viņam ir jāmaksā 7.5 dolāri stundā, bet

ja viņš vēlās pieņemt 9, tad viņām ir

jāmaksā tikai 7 dolāri stundā. Tāpēc visi

darbinieki saņem vienādu darba algu.

naudas produkts. Ja zīmējums 9.paradītu situāciju

konkurentā tirgū, katra firma pieņemtu uz darbu darbiniekus

kamēr maksimāls naudas produkts nebūtu vienāds ar darba

algu. Tad grafiks MRP kļūst par pieprasījuma likmi uz darbu.

Šajā gadījumā darba alga būtu vienāda ar W

C, bet nodarbinātība būtu vienāda ar EC.

pieverot uzmanību uz to, ka uz monopsona tirgū darba samaksa un

nodarbinātība būtu mazāka neka WC un EC

.Tīri monopsono kompāniju tirgū ir nedaudzu tas skaita

samazinās: par piemēru var būt ogļrača ciemi, kuri

atrodas tālākas ciemos; vai arī cukura plantācijās,

kur cukura un ogļrača kompānijas ir gandrīz vienīgas

darba devējas. Ir arī, taču, darba devēji, kuri ir

pietiekami lieli tirgum, un tāpēc viņiem nākas

iegrūsties ar ejošu uz augšu piedāvājuma slīpi.

nomināla Maksimālie darba izdevumi (MLC )

darba

alga X

Piedāvājums

WC Z

T

WM Y

Maksimāls naudas produkts (MRP)

0 EM EC ET Nodarbināto skaits

9.zīm. monopsons efekts.

Dažādi ekonomisti domā, ka daļēji par monopsono tirgu

ir medmāsu darba tirgus, tieši mazas pilsētas. Lielāka

daļa medmāsu strādā slimnīcas, bet mazas pilsētas

parasti ir tikai viena slimnīca. Viņuprāt ,tādas

slimnīcas uzvedas tieši ka monopsoni un maksā mazāku darba

algu, neka maksātu tādos apstakļos.4

Tajā paša laikā medmāsu darba tirgus raksturo monopsona, tad

tas palīdz saprast, kāpēc ir medmāsu trūkums. Pie

darba algas līmeņa WM (sk. Zīmi. 9.) darba

devējs –

monopolists –dotajā piemēra- slimnīca –pieņems uz darbu E

M medmāsu, tāpēc ka tika tad maksimāls ienākums

un maksimālie izdevumi būs vienādi. Bet ja visas medmāsas

būs paņemti uz darbu uz darba algu vienādu ar WM ,tad

kopējais skaits pieņemto uz darbu medmāsu būs vienāds

ar ET. bet par cik pie WM piedāvājums

nesasniedz punktu ET, tad medmāsas pietrūkst. Tāda

gadījumā slimnīcas vadītājam, varbūt, ir

jāpadomā

par to, lai pieņemt uz darbu vairāk medmāsas uz darba likmi

vienādu ar WM, bet varbūt viņš nevar un negrib

šo, lai nepalielinātu nodarbinātību vairāk pār

līmeni EM! medmāsu trūkums, tāda veidā,

vairāk šķietā nekā ir īstenībā.

Vēl viens piemērs monopsoniskām tirgum ir skolotāju darba

tirgus ārpus lielām pilsētām. Nedaudz, taču,

rāda uz to, ka privātfirmām l ielas pilsētās ir

pietiekošas varas, lai lai būtu monopsonām.

Koncentrēšana darbaspēka nedaudzu darbadevēju rokas maz

ietekmē uz izmaksātam darba algām.

4 Par cik monopsonist nekad neuztver darba samaksu kā kādu

doto, tad viņam nav darīšanas ar paprasījuma slīpi

darba tirgū, vienādi ar to ka monopolistam preču tirgū nav

darīšanās ar savas produkcijas piedāvājuma slīpi.

3.Darba alga.

Kā jebkurā tirgū, arī darbā tirgū mūs

interesē preces (darba) cena, pieprasījums un

piedāvājums. Mūsdienu ekonomikas teorija par darba cenu

uzskata darba algu. Darba alga (W) uzņēmumam ir šī

ražošanas faktora izmaksas, bet darbiniekam, kurš ir

šī faktora īpašnieks, darba alga ir ienākums, ko tas

gūst, realizējot ražošanas faktoru.

3.1.Darba laiks un darba alga .

Laiku ,kurā cilvēks strādā ,sauc par darba dienu ir darba

laiku .

Darba laika ilgums ir mainīgs lielums ,bet tam ir noteiktas robežas

.T maksimālo ilgumu nosaka divi faktori :

Cilvēks nevar strādāt 24 stundas diennaktī ,jo viņam

ir nepieciešams laiks miegam ,atpūtai ,ēšanai ,t.i. darba

spēju atjaunošanai .

Darba laika robežu nosaka morāli sociāla rakstura

prasības ,jo cilvēkam bez fiziska spēka atjaunošanas

vajag apmierināt arī garīgās vajadzības .

Atbilstoši Latvijas republikas likumdošanai ir noteikts

maksimālais darba laiks –40 stundas nedēļā ,tomēr

var būt arī nenormēts darba laiks vai saīsināts

darba laiks .Faktisko darba laika garumu ietekmē darba intensitāte

,rūpnieciskā cikla fāžu kustība ,bezdarba

līmenis .darba laika ilgums lielajos un valsts uzņēmumos

parasti tiek noteikts pēc uzņēmēja uz arodbiedrību

vienošanās .Mazās firmās spēkā parasti ir

privātas vienošanās ar darba devēju .

Apskatot arī ,kā darba laiku ietekmē darba ražīgumu

un darba intensitāte .

Darba intensitāte raksturo darba spraigums ,kas ir fiziskās un

garīgās enerģijas patēriņš laika

vienībā .Augsta darba intensitāte ir viennozīmīga ar

darba dienas pagarinājumu.

Tātad ,jo intensīvāks darbs ,jo vairāk var veikt laika

vienībā .

Darba ražīgums rāda ,kās produkcijas daudzums tiek

saražots vienā laika vienībā .

Te svarīga loma ir zinātnes un tehniskas progresam .

Zinātniski tehniskā revolūcija radījusi darba rakstura

izmaiņas .darbs kļuvis kvalificētāks ,palielinājies

laiks ,kas tiek patērēts kadru sagatavošanai ,jo cilvēkam

jāstrādā ar komplicētām mašīnām un

mehānismiem ;darbiniekiem jāsaprot tehnoloģiskā procesa

būtība ,jāprot rīkoties ar dārgām

,sarežģītām iekārtām ,izrādīt

iniciatīvu .Tādēļ arvien lielāka nozīme ir

strādājošo izglītošanai ,un tam tiek

patērēts arvien vairāk laika .Arī Latvijā

pēdējos gados progresīvākajos uzņēmumos lieli

līdzekļi un daudz laika tiek ieguldīts

strādājošo izglītības un zināšanu

līmeņa paaugstināšana.

3.2.Darba algas “nacionālas atšķirības” .

Darba algai piemīt arī nacionālas atšķirības

.Tas it saistīts ar attiecīgās valsts tradicionālo

dzīves līmeni .Šīs atšķirības ir

atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem ,no algoto darbinieku

kārtas veidošanās nosacījumiem ,jo kultūras

līmeņa ,no nacionālām un pat reliģiskām

tradīcijām .

Vēsturiskās attīstības atšķirības noteica

arī to ,ka pirms Ⅱ pasaules kara Latvijā Latgales

strādnieki parasti saņēma zemāku atalgojumu nekā

Kurzemes un Vidzemes strādnieki ,taču vēl mazāk

maksāja polu un lietuviešu viesstrādniekiem .

Ar šo faktu būs jārēķinās tiem ,kuri vēlas

doties piepelnīties ārzemēs .Daudzās valstīs

viņiem būs jāsastopas ar slēptu nacionālo

diskrimināciju ,par vienu un to pašu darbu saņemot

vairākas reizes mazāku atalgojumu nekā pamatnācijas

iedzīvotāji .

Diemžēl tā ir realitāte ,kuru latvieši var

pārbaudīt ,piemēram ,Vācijā un

Norvēģijā .

3.3.Darba algas formas.

Darba devējs ,slēdzot līgumu ar darba ņēmēju

,parasti nosaka arī atalgojumu .būtiska nozīme ir darba algas

formai .

Laika darba alga dod iespēju atbilstoši nostrādātajam

stundu skaita atalgo tos ,kas strādā nepilnu darba dienu ,papildus

(parasti pēc augstākas likmes ) apmaksāt virsstundas

–ilgāku darbaspēka izmantošanu ,nekā to paredz darba

dienas garumu tiesiskā regulēšanu .

Gabaldarba alga maksā pār noteikta skaita darba operāciju

veikšanu ,izstrādājumu izgatavošanu utt. Lai varētu

īstenot šādas algas uzskati un izmaksu ,nepieciešams

vienības izcenojums .Vajadzīga darba detalizēta

normēšana .

Uzskata ,ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensitāti

,nodrošina darba ņēmēja paškontroli pār darba

ritmu ,izskauž nepamatotus darba kavējumus .prakse liecina ,ka

attīstītās brīva tirgus ekonomikas valstīs

dominē laika darba alga ,jo:

-plaši tiek lietota tāda tehnika un tehnoloģija ,kas ļauj

lietot tikai darba algu (tehnoloģisko procesu norise nav tik ātri

un vienkārši izmaināma ).

-parasti konveijeru strādā ar noteiktu ritmu ,un gabaldarba

samaksai šeit nav jēgas .

-arvien lielāks kļūst dažādu automātu

apkalpotāju skaits ,kuru darba normēšana un uzskaite ir

pārāk dārga un neattaisnojas .

-ja lieto gabaldarba samaksu ,bieži nepieciešama dārga un

izvērsta uzskaite par daudzām darba operācijām.

-laika darba uzskaite ir daudz vienkāršāka un lētāka

par gabaldarba uzskaiti .

Akorddarba algu parasti lieto tad ,kad strādājošo grupai

noteiktā laikā ar sava darba veikumu ir jānodrošina

paredzētais gala rezultāts .darba līgumā tiek noteikta

kopēja darba alga par darba rezultātu ,ievērojot

kvalitātes kritērijus .Akorddarba algu lieto celtniecībā

;tās paveids ir ari zinātnieku atalgojums saskaņā ar

mērķa finansējumu konkrētam pētījumam ar

stingri noteiktu gala rezultātu .Premiāla darba algas sistēma

.Gan gabaldarba algu ,gan laika darba algu var papildināt ar

prēmiju sistēmu .prēmiju lielumu regulē noteikti

rādītāji .Piemēram ,gabaldarba algai prēmijas

lielumu nosaka atkarība no izstrādes normas pārsniegšanas

pakāpes ,ja ir ievērotas kvalitātes prasības

.Prēmijas var tikt paredzētas par bezavāriju darbu ,par

profesiju savienošanu ,par kvalitāti u.tml.

Strādājošo darba alga var tikt papildināta ar

piemaksām atkarībā no uzņēmuma gūtās

peļņas mēnesī ,ceturksnī ,gadā.

Nominālā darba alga ir pēc tarifiem ,likmēm un

saskaņā ar līgumiem aprēķinātā darba alga

pirms dažādu atskaitījumu izdarīšana .darba algas

saņēmēji to bieži dēvē par darba algu uz

“papīra” .Šo lielumu sauc arī par bruto algu .Tai ir liela

praktiska nozīme :tā ir ražošanas izmaksu elements

,bāze attiecīgo nodokļu aprēķiniem .Arī pensiju

aprēķinos bieži izmanto šo algu “uz papīra” .

Nomināla darba alga ,ko aprēķina konkrētam darba

ņēmējam ,ir atkarīga no vairākiem faktoriem :

-specialitātes ;

-izglītības līmeņa ;

pieprasījuma un piedāvājuma attiecīgas darba tirgū ;

nostrādāto stundu izpildes ;darba kvalitātes utt.

Darba ņēmēja gan vairāk interesē alga “uz rokas”

.Tas ir algas lielums ,ko izmaksā vai pārskaita algas

ņēmēju kontā .To sauc arī par neto algu .Tā

naudas summa ,kas paliek pāri no bruto algas pēc dažādiem

maksājumiem .

Visvairāk darbinieku interese reālā ,t.i. ,precu daudzums

(ražojumi un pakalpojumi) , ko var nopirkt par saņemto darba algu

.Reālās darba algas lielums ir atkarīgs no neto algas lieluma

un nacionālās vienības pirktspējas .Lai spriestu par

dzīves līmeni kādā valsti , jāanalīze

reālās darba algas dinamika .tas īpaši svarīgi ir

inflācijas apstākļos ,kad patēriņa cenu pieaugums

parasti apsteidz gan bruto ,gan neto darba algas pieaugumu .Samazinās

pirktspēja un ari reālā darba alga .

Darba algas diferenciācijas diapazons ir ļoti plašs .

Latvijā tiek noteikta minimāla darba alga –Ls 50 mēnesī

(saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr. 439) un minimālā stundas

tarifu likme –Ls 0,296 .Tas nozīme ka darba alga nevar būt

mazāk min darba algas līmeņa .

Gads	Tautsaimniecībā nodarbināto vidējā neto darba samaksa	Patēriņa cenu indekss	Tautsaimniecībā nodarbināto reālā darba samaksa
1995	147	136	108
1996	121	125	97
1997	107	118	91
1998	112	108	104
1999	110	105	105

10.zim.Tautsaimniecībā nodarbināto reālās samaksas

3.4.Darba algas noteikšana.

Vispirms atbilstoši algu likmēm un tarifikācijai darbiniekiem

aprēķina mēnesī nopelnīto naudu ( bruto darba alga)

.

No šīs summas vispirms aprēķina ar ienākumu nodokli

apliekamo naudas summu .To dara šādi:

Sociālas Ar nodokli Ls 10,50 par katru

Ar ienākuma

Bruto alga - apdrošināšanas - neapliekama -

apgādājamo nepiln- = nodokli aplie-

iemaksas-9% summa(Ls 21) gadīgo bērnu

kamā summa

Ienākumu no kura jāaprēķina ienākuma nodoklis

noapaļo .no šīs summas aprēķina ienākuma

nodokli –25% .Tālāk seko ‘tīras’ darba algas

aprēķināšana :

Sociālas

Bruto alga - Ienākuma - apdrošināšanas = Neto darba

nodoklis iemaksas alga

Tādā veida tiek aprēķināta darba alga

strādniekam ,kurš strādā pēc nodokļu

grāmatas .Bet ja strādniekam ir nodokļu karte ,tad darba algas

aprēķins tiek īstenots šādā veidā

Sociālās Ar ienākuma nodokli

Bruto alga - apdrošināšanas = apliekama summa

3.5.Algu un nodarbinātības problēma .

Izrādās , ka aplūkotās izmaiņas

nodarbinātības ( vai bezdarba ) līmeni un algu līmeni ir

samērā grūti saskaņot ar konkurences pamatmodeli . Ja

šo modeli lietotu arī darbaspēka tirgū , kā to

darīja klasiskās skolas pārstāvji , teiktu , ka ,

samazinoties darbaspēka pieprasījumam ( piemēram , recesijas

laikā ) , samazināsies arī reālā darba alga . To

ilustrē 11. zīmējums .

Alga

( W )

Darbaspēka piedāvājuma līkne

W0

Darbaspēka pieprasījuma līkne

W0

Nodarbinātības līmenis (L)

11. zīmējums .Darbaspēka pieprasījuma un reālās

darba algas izmaiņas .

Pieprasījuma līknei virzoties pa kreisi , galarezultātā

samazinās arī alga . Ja darbaspēka piedāvājumu

būtiski neietekmē algu izmaiņas (neelastīgs

piedāvājums) , kā to rāda piedāvājuma

līknes slīpums , algu samazinājums var būt

ievērojams .

Taču neliekas , ka tās varētu būt arī

reālajā dzīvē . Tas parāda , ka izmaiņas

bezdarba līmenī gandrīz neietekmē reālo darba algu .

Bija arī tas , ka reālās algas pat palielinājās ,

neskatoties uz lielo bezdarbu . Šādām algu izmaiņām

ar svārstīgu nodarbinātības līmeni , var būt

trīs dažādi izskaidrojumu .

Pirmkārt – darbaspēka piedāvājuma līkne ir

gandrīz horizontāla un darbaspēka pieprasījuma līkne

ir mainījusies tā , kā attēlots 12.a.

zīmējumā . Ja pieprasījums samazinās , tad

nodarbinātības līmenis mainās , reālajai algai

gandrīz nemainītie . Šajā gadījumā

nodarbinātības līmeņa samazināšanās

neizjauc nodarbinātības līdz- svaru atbilstoši

definīcijai , jo tirgus pieprasījumu un piedāvājumu atkal

līdzsvaro Tirgus virza darbaspēka piedāvājumu pa

piedāvājuma līkni līdz jaunajam līdzsvara punktam .

Gandrīz visi ekonomisti noraida šo izskaidrojumu , jo ir daudz

pierādījumu , ka darbaspēka piedāvājuma līkne

ir relatīvi maz elastīga , nevis gandrīz horizontāla

Otrs iespējamais izskaidrojums ir – pārvirzās darbaspēka

piedāvājuma līkne , kas kompensē darbaspēka

pieprasījuma līknes izmaiņas kā attēlos 12.b.

zīmējumā . Līdz ar to , mainoties gan pieprasījuma ,

gan piedāvājuma līknēm , mainās arī

nodarbinātība , bet gandrīz nemainās reālā alga

. Tirgus atkal noved nodarbinātību līdzsvara punktā un ,

atbilstoši definīcijai , nodarbinātības līdzsvars

netiek izjaukts.

Saskaņa ar šo viedokli , nodarbinātības

sašaurināšanas Lielās depresijas laikā noteica

darbaspēka piedāvājuma samazināšanās , jeb

vēlme pēc brīva laika . Kā jau ir noskaidrots , tajā

laikā notika ievērojamas izmaiņas darbaspēka

piedāvājumā . Taču lielākā daļā no

ekonomistiem nesaskata pietiekamus pierādījumus tam , ka ,

iestājoties recesijai vai ekonomikai sākot atveseļoties ,

darbaspēka piedāvājuma līkne daudz mainītos ,nemaz

jau nerunājot par apjomu , kādā tas nepieciešams

atbilstoši 12.b zīmējumam . Tāpat ekonomisti neredz

iemeslus tam , kāpēc izmaiņas darbaspēka

pieprasījuma līknē būtu jākompensē ar

piedāvājuma līknes izmaiņām .

Trešais izskaidrojums , kam piekrīt lielākā daļu

ekonomistu –ir notikušas izmaiņas darbaspēka pieprasījuma

līknē bez līdzvērtīgām izmaiņām

piedāvājuma līknē un bez atbilstošām

izmaiņām darba algās . Šī situācija ir

attēlota 12.c zīmējumā . Darbaspēka tirgus paliek

nelīdzsvarots ar algu līmeni W0 , darbaspēka daudzums

, ko strādnieki būtu ar mieru piedāvāt , paliek

līmenī L0 , bet tā kā ir mainījies

darbaspēka pieprasījums , tad nodarbināto strādnieku skaits

ar algu W0 ir samazinājies no L0 uz L1 .

Starpība L0 - L1 ir bezdarba līmenis .

Šie argumenti ir spēkā arī tad , ja nelielas izmaiņas

notiek ar darbaspēka piedāvājuma līkni un nedaudz

mainās arī alga . Šīs algas izmaiņas ir

pārāk mazas , lai sabalansētu darbaspēka

piedāvājumu ar pieprasījumu .

Alga Darbaspēka piedāvājuma

Alga Darbaspēka

piedāvājuma

(W) līknes

(W) līknes

S1

Darbaspēka pieprasījuma

S

0

W1 līkne

W0

W0

Darbaspēka

D0

pieprasījuma

D1

līknes

D1 D0

( a) L1 L0

Nodarbinātības (b)

L1 L0 Nodarbinātības

(L)

Alga Darbaspēka piedāvājuma

(W) līknes

Darbaspēka pieprasījuma

W0

līkne

D1 D0

Bezdarbs

( c) L1 L0

Nodarbinātības līmenis (L)

12.zīm.Kādēļ algas nesamazinās, mainoties

4.Arodbiedrībās.

Viens no iemesliem, kādēļ algas nesamazinās,

palielinoties bezdarbam, ir esošie līgumi un ierobežojumi, kas

nepieļauj ievērojamas izmaiņas. Būtībā

pastāv apakšējais algu slieksnis līdzīgi kā

apakšējais cenu slieksnis.

4.1. Arodbiedrību jēdziens.

Saskaņā ar deklarāciju par Latvijas Republikas

neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem Republikas

iedzīvotājiem ir tiesības brīvi veidot

arodbiedrības.

Latvijas republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas

organizācijas ,kas pauž ,pārstāv savu biedru darba un

citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses

saskaņā ar Latvijas republikas likumu “Par arodbiedrībām”

,citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un

Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem ,kā arī

ievērojot principus un normas ,kas noteiktas Vispārējā

cilvēktiesību deklarācija un citos starptautiskajos paktos un

konvencijās .

Pirmie pieci gadi LBAS darbībā bija svarīgi ar centieniem

demokratizēt arodbiedrību darbu ,saglabāt vienotu un

solidāru arodbiedrību kustību valsti .Vajadzēja

iemācīties un nostiprināt jaunas darbības formas un

metodes ,kas piemērotas tirgus ekonomikas apstākļiem ,lai

varētu efektīvāk aizstāvēt darbinieku

–arodbiedrības biedru tiesības un intereses .Iegūtā

pieredze radīja ilglaicīgas darbības programmas

izstrādāšana.

4.2.LBAS struktūra un institūcijas.

Pašlaik LBAS apvieno 29 nozaru un valsts līmeņa

profesionālās arodbiedrību apvienības .LBAS darbojas

,ievērojot Latvijas Republikas likumus ,starptautiskās tiesību

normas un tās 3. kongresā pieņemtos Statūtus

.Atbilstoši Statūtiem :

Savienības galvenie darbības principi ir

dalīborganizāciju līdztiesība ,solidaritāte

,kopīgo interešu īstenošana un demokrātiska

pārstāvība Savienības institūcijas

,koleģiāla valdība ,atklātums ,sadarbība ar

sabiedriskajam organizācijām un kustībām Latvijā un

ārvalstīs ,kuru mērķi un darbība sekmē

arodbiedrību interešu īstenošanu .Savienība savu

darbību balsta uz dalīborganizāciju izzināšanu un

analīzi .

13..zīm. LBAS struktūra ,institūcijas un vadība.

Arodorganizācijas ,kas atrodas vienā administratīvajā

teritorijā : saskaņā ar savām interesēm un uz

līdztiesības principiem veido apvienības – rajonu un

pilsētu arodbiedrību centrus .Šie centri veic

koordinējošu ,organizatorisku un informatīvu darbību

,pārstāv arodbiedrības sadarbībā ar attiecīgo

teritoriju pašvaldībām un darba devēju

apvienībām.

LBAS augstāka lēmējinstitūcija ir kongress .Kongresu

sasauc reizi trijos gados ,un tas ir tiesīgs ,ja to pārstāv ne

mazāk kā divas trešdaļas dalīborganizāciju un

tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas

delegātu .

Kongresu starplaikā Savienības augstākā

lēmējinstitūcija ir konference .Konferenci sasauc LBAS valde

pēc nepieciešamības .

Konferenču starplaikā Savienības augstākā

lēmējinstitūcija ir valde .Valdi izveido divu nedēļu

laikā pēc kongresa ,katrai dalīborganizācijai

deleģējot tajā vienu pārstāvi ar

balsstiesībām .Vienlaicīgi tās sastāvā ietilpst

LBAS priekšsēdētājs un viņa vietnieks .

Valde veic šādas funkcijas :

- realizē Savienības darbības programmu ,kongresa lēmumus ;

- ierosina jautājumu par valsts un saimnieciskās pārvaldes

institūciju lēmumu un citu aktu darbības apturēšanu

,ja tie pārkāpj arodbiedrības biedru likumīgās

tiesības un intereses ;

- iesniedz priekšlikumus Saeimai ,valsts pārvaldes un citām

institūcijām ;

- slēdz vienošanās ar valsts pārvaldes

institūcijām ,darba devēju un citām

organizācijām ;

- apstiprina savienības gada budžetu ;

- ārkārtas gadījumā nosāka dalībmaksas

atvieglojumus vai papildus mērķa finansējumu Savienībai ;

- apstiprina savienības vadītāju pienākumus un atalgojuma

pamatprincipus ;

- izveido Savienības izpildkomiteju un nosaka tās kompetenci ;

- izveido valdes pastāvīgās komisijas ,darba un ekspertu grupas ;

- koordinē dalīborganizāciju un rajonu ,pilsētu

arodbiedrību centru darbību ,apstiprina arodbiedrību centru

nolikumus ;

- uzņem un izslēdz dalīborganizācijas ;

- izskata strīdus starp dalīborganizācijām un pieņem

lēmumus ,kas saistoši abām pusēm ;

- organizē starptautiskos sakarus un sadarbību ar ārzemju

arodbiedrību centriem ;

- apstiprina Savienības simboliku un atribūtiku .

4.3.LBAS darbības programma .

Tirgus ekonomikas apstākļos ,kad devēji un darbinieki aizvien

vairāk tiek pakļauti biznesa pasaules ekonomisko ,sociālo

problēmu un konfliktu izpausmes formas .Pretī darba devēju

interesēm iegūt maksimālu peļņu ir darbinieku

intereses –stabilākas darbavietas ,cilvēcīgi darba un

dzīves apstākļi un pietiekami ienākumi .

LBAS savā programmā ir izvirzījusi ilglaicīgus

mērķus demokrātisku attiecību veidošanai un

nostiprināšanai arodbiedrībās un sabiedrībā

,darbinieku tiesību paplašināšanai un viņu

ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai .

Arodbiedrību mērķis –pievērst uzmanību darbinieku

vajadzībām ,panākt viņu ienākumu nepārtrauktu

pieaugumu ,darba tiesību aizsargāšanu un tādu

sociālo nodrošināšanu ,kas garantētu personības

brīvu un vispusīgu attīstību .

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība savā darbība

ir par :

- cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un visā

pasaulē saskaņā ar ANO cilvēktiesību

deklarāciju un starptautiskās darbība organizācijas

konvencijām ;

- demokrātiskas sabiedrības veidošanu ar arodbiedrību

līdzdalību ;

- solidaritāti arodbiedrību kustībā

Solidaritāte ir arodbiedrību kustības pamats

.Spēcīgas arodbiedrības ir galvenais priekšnoteikums

darbinieku sociālo un ekonomisko interešu

aizstāvēšanai .Tikai darbinieku apvienošanās

arodbiedrībās ,vispirms uzņēmumos , lielās

ražošanas nozares ,starpnozaru arodbiedrību sadarbības

centros pilsētu ,rajonu un pagastu līmenī un visbeidzot

arodbiedrību savienībā ,rada valstī priekšnoteikumus

darbinieku vienotībai ,kas var dot pretsparu darba devēju varai un

aizstāvēt gan darbinieku profesionālās ,gan

vispārējās intereses .

- sociāli aizsargātu tirgus ekonomiku ;

- darbinieku tiesību paplašināšanu un

trīspusējo darba devēju ,valsts un arodbiedrību

partnerattiecību ievērošanu ekonomisko ,sociālo un

kultūras problēmu risināšanā ;

Jānodrošina trīspusējo principu ievērošana to

jautājumu risināšanā ,kuros iesaistīti darba

devēji ,valsts pārvaldes institūcijas un darbinieku

arodbiedrības .Arodbiedrības ir par atklātu dialogu visās

konfliktsituācijās ,paturot tiesības uz streiku kā

darbinieku aizstāvības izpausmes pēdējo līdzekli .

- valsts nodrošinātām tiesībām uz brīvu

izglītības ,profesijas un darba izvēli katram cilvēkam ;

Arodbiedrības orientējas savās prasībās –uz

darbinieku interesēm iegūt vispārējo un profesionālo

izglītību ,kas nodrošinātu tiem ilgstošu un stabilu

darbaspēka vērtību .Arodbiedrības pieprasās

nodrošināt zināšanas un paaugstināt

kvalifikāciju .Arodbiedrības izglīto savus biedrus ,veido

viņiem izpratni par arodbiedrības uzdevumiem un lomu

sabiedrībā ,sagatavo tos savu interešu un tiesību

aizstāvēšanai .- pilnīgu nodarbinātību

,darbinieka un viņa ģimenes iztikai pietiekamu darba samaksas

nodrošināšanu ,taisnīgu peļņas un darbinieku

ienākumu aizsardzību ;

Arodbiedrības uzskata ,ka viena no cilvēka pamattiesībām

ir tiesības uz darbu .Tās var īstenot tikai ar pilnīgu

nodarbinātību .

Arodbiedrības cīnās par taisnīgu darbinieku darba

novērtēšanu .Darbinieku līdzdalības apmērs

ikvienā ekonomiskas darbības novērtēšanā ir

sociālā taisnīguma mēraukla .

Aktīvai vienošanās un darba koplīgumu

noslēgšanas politikai jābūt vērstai uz taisnīgu

ienākumu sadali .Nacionālā kopprodukta pārdales politikai

jānodrošina no budžeta finansējamiem darbiniekiem

līdzvērtīgi ienākumi salīdzinājumā ar

citiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem .

- tādu tautsaimniecības programmu izstrādāšanu un

īstenošanu ,kuras nodrošina pilnīgu

nodarbinātību un pietiekamu sociālo labklājību ;

- valsts saimniecības attīstības veicinošu nodokļu

un monetāro politiku ;

Arodbiedrības atbalsta nacionālo tautsaimniecības un

investīciju programmu izstrādāšanu .Šīm

programmām jāaptver visi pasākumi ,kas veicinātu

ekonomikas augšupeju un nodrošinātu iedzīvotājus ar

darbu visos valsts reģionos .Investīcijas jānovirza tādu

ekonomikas nozaru attīstībai ,kas ir sevišķi svarīgs

darbinieku nodarbinātībai .Investīcijām

jāpalīdz izlīdzināt dzīves līmeni

dažādos valsts reģionos .Arodbiedrības ir par to ,lai

valsts budžets kalpotu sabiedrisko vajadzību segšanai

,sociālajam taisnīgumam ,darbavietu radīšanai un to

garantēšanai .Valsts nodokļu un finansu politika

jāpakārto šiem mērķiem .

-drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem ;

-katra cilvēka tiesībām uz dzīvokli un normāliem

dzīves apstākļiem ;

valsts finansiāli garantētu sociālās drošības

sistēmu ,kas materiāli nodrošinātu darbiniekus

vecumdienās un aizsargātu viņus pret dažādiem

drīves riskiem :slimībām ,negadījumiem un bezdarbu ;

- mātes un bērnu īpašu sociālo aizsardzību ;

- vienādām tiesībām veselības aprūpē

visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālā un

ekonomiskā stāvokļa un valsts garantētu veselības

aprūpes minimumu katram ;

- starptautisko arodbiedrību sadarbību ,kas vieno

arodbiedrības solidaritātē un palīdz īstenot

kopīgu darbinieku tiesību un interešu aizstāvības

politiku .

LBAS aicina :

Visus darbiniekus pievienoties arodbiedrībām un darboties

līdzi demokrātiskas ekonomiskas un sabiedriskās iekārtas

veidošanā un nostiprināšanā .Biedru skaita

palielināšana ir viens no arodbiedrību stiprināšanas

galvenajiem nosacījumiem ;

Attīstīt sieviešu kustību arodbiedrības ,veicinot

viņu līdzdarbību ekonomikā ,politikā un lēmumu

pieņemšanā visos pārvaldes līmeņos.

Arodbiedrības īpaši vēršas pie

strādājošās jaunatnes un aicina to uz sadarbību

.Arodbiedrības atbalsta tās centienus un vēlmes .

LBAS darbības programma īstenojamam demokrātiskām

metodēm :līdzdalību likumdošanas aktu veidošana

,vienošanas un darba koplīgumu slēgšanu ar darba

devēju organizācijām un darba devējiem ,darba

trīspusējās darba devēju ,valsts un arodbiedrību

padomēs ,kā arī izglītojot savus biedrus

,koordinējot dalīborganizāciju darbību un nostiprinot

solidaritāti arodkustībā .

4.4.Arodbiedrību politika tirgus ierobežošanas

mīkstināšanai.

Daži pētnieki cenšas pierādīt, ka

arodbiedrības- organizācijas, kuras cenšas maksimizēt

noteiktu mērķtiecīgu funkciju. Pētnieku rindā bija

meģinājumi novertēr no ekonometrijas pozicijās tadas

mērķtiecīgas funkcijas parametrus. Ka bija teikts

augstāk, arodbiedrības spēle ļoti svarīgu lomu ne

tikai tur, kur ir sakarā ar kārtošanu parrunām par darba

samaksas līkmēm, kuras ir izdevīgas viņas biedriem, bet

arī daudz kur citūr. Tāpēc nav brīnums, ka viedokli

par to, kas tieši ir mērķtiecīga funkcija arodbiedribas,

ļoti atšķiras. Neskatoties uz to, ir izplatīts viedoklis,

ka lielāku daļu gadījumos arodbiedrības cīņas

ne tikai darba algas paaugstināšanai, privilēģijām

un pabalstiem darbiniekiem, bet arī par to, lai paaugstinātu

nodarbinātības līmeni saviem darbiniekiem. Rezultātā

galvenās tirgus ierobežošanas, kuras ierobežo

arodbiedrībās mērķu sasniegšanai, ir stāvoklis

un elastība pa darba pieprasījuma likmi darba algā.

Lai to paskaidrotu, vajag atlikt privilēģijas un darbiniekus

pabalstus, ka arī darba nosacījumus un apskatīt

14.zīmejumu, uz kura ir attēloti divas pieprasījuma likme D

0e un Doi, kuras krustās pirmatnēja darba

algā W0 un nodarbinātības līmenī E0

. Pieņemts, ka arodbiedrība cenšas paaugstināt darba samaksu

saviem darbiniekiem līdz W1. Tam ir nepieciešams, lai

nodarbinātība krītu līdz punktam E1e,

bet ja arodbiedrība saskārējas ar samēra elastīgo

pieprasījuma slīpoD0e vai līdz E1

i, ja viņam ir lieta ar samēra neelastīgo pieprasījuma

likmi D0i. Pie pārējam vienādam

nosacījumiem, jo vairāk ir elastīga darba pieprasījuma

likme, jo vairāk būs nodarbinātības

saīsināšana, kura ir saistīta ar jebkādu darba algas

paaugstināšanu.

Pieņemts tagad, ka pieprasījuma slīpa D0i

novietojas līdz D1i, bet tajā laikā ies

pārrunas, kas, varbūt, ir atspoguļošāna uz

augoša pieprasījuma uz galējo produkti. Ja arodbiedrība

panāca, ka darba alga viņas locekļiem paaugstinātos

līdz W1, tad dotāja gadījumā nodarbināto

skaits nesamazinās. Sēkās dotaja paaugstināšā

darba algas ir tikai palēninājums auguma tempi līdz E2

i līmenim nevis E3i. Ar citiem vārdiem,

pie parējiem nemainīgiem nosacījumiem, jo atrāk darba

pieprasījuma slīpa kustās uz ārējo ( vai

iekšējo) grafika pusi, jo mazāk( vai vairāk) būs

nodarbinatības saīsināšāna vai saisināšana

augšanas nodarbinātības tempus jebkāda dotāja darba

algas paaugstināšanas dēļ. Tāda veida,

arodbiedrības iespēja materiāli nodrošināt saviem

locekļiem vairāk lielāku darba algu ātri attīstitajos

nozarēs ar neelastīgo darba pieprasījuma slīpo. Un

otrādi, arodbiedrības būs vajākas tajos sektorus, kur

piprasījuma elastību darba algā būs ļoti augsta un kur

darba pieprasījuma slīpa kustas uz grafika iekšējo pusi.

darba

alga

W1

W0

D0i D0e

D1i

0 E1e E1i E0 E2i E3i

14zīm.Pieprasījuma izaugsmēs ietikmi.

Daudzi arodbiedrības darbībās ir taisni

mēģinājumi pārkapt tirgus ierpbežošānu,

kura tikai traucēviņiem, :vai nu palielināt darba

pieprasījumu uz arobiedrībās locekļiem, vai nu

samazināt darba algas pieprasījuma elastību uz viņu

pakalpojumiem. Saderīgi ar līkumu par parvaļīgo

pieprasījumu, darba algas pieprasījuma elastība raksturojas ar

trim nozimīgām raksturojumiem: cenas pieprasījuma

elastību uz galējo produkti, ar arodbiedrību locekļus

aizvietošanas pakāpi, un pakāpi, kurā

piedāvājums citu resursu ir atkarīgs no tas cenām. Pie

parējiem vienādiem nosacījumiem , ja cenas piedavājuma

elastība uz galējo produkti ir zēma, ja ir grūti

aiztāvet arodbiedrības locekļus darbu ar citiem resursiem, un

ja citus resursus piedāvājums samēra vāji reaģē

uz viņu cenām, tad par rezultātu būs mazāk

elastīgs pieprasījums uz arodbiedību locekļus darbu.

Darba piedāvājuma elastība pa darba algai

ilgtermiņā izaug. Īstermiņā periodā uz

preču tirgū var eksistēt tikai norobežota konkurence no

ārvalstu firmās pusēm. Ilgtermiņā, ka

amerikāņu automobiļu ražotāji noskajdrojuši 70-

to un 80-to gadu beigās, ārvalstu konkurence var pieaugt, un ar

viņu pieaugs arī uz izlaistas produkcijas pieprasījuma

elastība. Īslaicīgā periodā var atstāt

nemainīgo tehnoloģiju, bet ilgtermiņā var izvēst

jaunas tehnoloģijas, pie kurām ir izmantots mazāk darba

spēka. Un, beidzot, īslaicīgā periodā

piedāvājums alternatīvie resursi var būt fiksēts,

bet tajā laikā ilgtermiņa tie reaģēs vairāk uz

cenu izmaiņām migrācijas dēļ, darbiniekus

apmacības dēļ, kuras nav ikļauti arodbiedrībā,

vai jaunas iekartās izmantošāna. Rezultātā tirgus

ierobežošāna, ar kurām iegrūstās

arodbiedrības, būs jūtigāki ilgtermiņā

peridā, nekā īstermiņā. Lielāka darba algas

paaugsināšāna, kuru arodbiedrības cenšās

sasniegt tāgād, vēd pie nodarbinātības lieliem

zaudējumiem nākotnē. Tādi ierobežojumi ir galvenais

iemēsls ta,ka ekonomiska iegūve, kurš nodrošinā

saviem locekļiem, kuras īstenībā ir ļoti

necilās.

4.5.Arodbiedrību iedarbība uz darba algu.

Ne vienu reizi daudzās darbos bija mēģinājumi

novērtēt arodbiedrību iedarbību, kuras locekļi ir

valsts darbinieki, kuru viņi izdara darba uz algas līmeni savus

locekļus samēra ar darba algu citus kategorijas, kurus neaptver

arodbiedrības. Šajos pētījumos ir iegūti

rezultāti, pa kuriem arodbiedrībai valsts sektorā,

spriežot par visu, ir mazāka iedarbība uz darba algu savus

locekļus, nekas arodbiedrības privātā sektorā.

Viens no iemesliem, ir tāds, ka tiesības uz streiku darbiniekiem ir

mazs.

Otrais iemesls ir tur, ka darba alga- tas nav pilnīgs apbalvojums.

Eksistē papildošie faktori, kuras var pievēst pie lielas

ietekmēs arodbiedrību valsts sektorā.

Ja izdevumi pieaugošas darba algas vajag atdot nekavējoties, tad

izdevumi pabalstiem un atvieglojumiem darbiniekiem paliek daudzas reizes

nepazīstamas regulēšanās momentā, bet

atlīdzinās nākotnē. Piemēram, reāls

maksājums piekristīšanai izmaksāt 100% izdevumus uz

veselības apdrošinājumu ir atkarīgs no nākotnes

izaugsmes apdrošinājuma likmes.

Pa šiem diviem iemesliem, šajā gadījumā, var

cerēt, ka arodbiedrību ietekmē uz pabalstiem un apalvojumiem

būs lielāks, nekā tas iedarbība uz darba algu.

Nobeigums.

Ekonomikas attīstības ritenis griežas sekmīgi, ja ir

labas uzņēmējdarbības spējas. Par vienu no

galvenajām attīstības priekšrocībām

Latvijā aizvadītajos gados tika uzskatīts kvalificētais

un samērā lētais darbaspēks. Pēdējā

laikā šādas runas dzirdamas arvien retāk. Septembrī

92.1 tūkstotis cilvēku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 51.2 procenti no visiem

reģistrētajiem bezdarbniekiem ir bez profesionālās

izglītības – viņi ieguvuši vai nu vispārējo

vidējo, pamata vai vēl zemāku izglītību. Lai

arī zemāka par pamatizglītību pagaidām ir diviem

procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismazāk ir cilvēku

ar augstāko izglītību. Tā ka Latvijā ir ļoti

stingra korelācija starp izglītības līmeni un bezdarbu,

un tā pierāda, ka augstākā izglītība ir

kapitāls, kas tiek ieguldīts mūža karjeras izveidē.

Augstskola nevar sniegt visam mūžam pilnīgu drošību,

ka būs darbs, bet tā dod iespēju un prasmi mainīties,

pielāgoties, papildināt zināšanas.

Drīz Latvijā nevarēsim runāt ne par kvalificētu, ne

arī lētu darbaspēku. Nākotnē darba devējam

darbinieka algošana un apmācība izmaksās ļoti

dārgi.

Pētījumi rāda, ka nodarbinātības problēma ir

īpaši izteikta jaunāko vecuma grupu iedzīvotāju

vidū, kuriem iekļaušanās darba tirgū ir ļoti

aktuāla. Personām ar augstāko izglītības līmeni

šai ziņā ir lielāki panākumi nekā

personām, kurām ir zemāks izglītības līmenis.

Pašreiz jaunas meitenes vairāk cieš no nemainīga darba

tirgus nekā jauni vīrieši, kas varbūt ir viens no

iemesliem, kāpēc daudzas meitenes jaunākajās vecuma

grupās turpina apgūt izglītību. Nodarbinātības

problēmas saasinās, tuvojoties pensijas vecumam, un šajā

gadījumā vīrieši, it īpaši ar zemu

izglītības līmeni, ir vismazāk aizsargāti. Vairumam

vīriešu parasti ir pieredze nemehanizētu darbu

veikšanā, ko viņi ieguvuši padomju plānveida

ekonomiskajā sistēmā, pašreiz Latvijas darba tirgū

pieprasījums pēc šādiem vidēja vecuma

vīriešiem nav liels.

Cilvēki ne tikai saskaras ar problēmām, kas saistītas ar

iekļaušanos darba tirgū un iziešanu notā, bet

arī ar sliktiem darba apstākļiem un pārmērīgu

slodzi darba vietā. Darba apstākļu uzlabošanai būtu

nepieciešams daudz līdzekļu, un tāpēc

pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas

nevarētu kļūt par galveno prioritāti. Tātad

tuvākajā nākotnē nekādi lieli uzlabojumi daba vides

jomā nav gaidāmi.

Patlaban trūkst informācijas tehnoloģiju darbinieku.

Būvnieki uztraucas, ka nav speciālistu, piemēram,

tāmētāju. Lielākā daļa uzņēmēju

atzīst, ka problemātiski ir ne tikai atrast fiziskā darba

darītājus – nedzērājus, bet arī inženierus.

Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, šogad tajās

mācās vairāk nekā 100 tūkstoši, taču

tautsaimniecībā trūkst speciālistu, no kuriem

visvairāk atkarīga ilgtspējīga valsts

attīstība. Tiek apmācīts daudz jaunu cilvēku,

diemžēl viņi neder darbam.

Nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem studentu pavasarī

beidza akadēmisko mācību gadu. No tiem trešā

daļa – aptuveni 35 tūkstoši – tiek sagatavoti par valsts

budžeta līdzekļiem. Pārējās divas

trešdaļas par studijām maksā paši. Faktiski valsts

var ietekmēt, regulēt vai strukturēt tikai šo vienu

trešdaļu, kam tā dod savus līdzekļus.

Atlikušās divas trešdaļas veido tirgus. Valstī ir 13

privātās augstskolas. Tās galvenokārt ir orientētas

uz lētākām studiju programmām. Nevis sliktākām,

bet lētākām, turklāt tādām

specialitātēm, kur var ātrāk saņemt labu algu.

Tās pārsvarā ir sociālās zinātnes: ekonomisti,

grāmatveži, finansisti, uzņēmēji un tieslietu

speciālisti.

Mazpilsētās, laukos un Rīgā ir atšķirīgs

darba tirgus. Mazpilsētu darba tirgus ir jūtami mobilāks, tur

jaušamas kvalifikācijas uzlabošanās tendences.

Darba tirgū sievietes ir aktīvākas. Par to liecina

sieviešu klubi daudzos pagastos, diemžēl vīriešiem

tādu apvienību nav. Šie klubi nāk klajā ne tikai ar

sociālās ekonomikas, bet arī

uzņēmējdarbības idejām.

“Mēs, uzņēmēji, uzskatām, ka godīgi

maksājam valstij nodokļus, un par tiem vēlamies saņemt

labi sagatavotus speciālistus, kuru strādātprasme un

iegūtās zināšanas būtu pietiekamas, lai,

atnākot pie mums, viņi varētu uzsākt darbu.”

Darba ir maz pat triju Baltijas valstu mērogā

salīdzinājumā ar Eiropu. Ir ierobežots skaits

cilvēku, kas var darboties informācijas tehnoloģiju

nozarē.

“Ja gribam šos dārgos speciālistus, ir jāsadarbojas

visām pusēm. Piemēram, Augstākās

izglītības padome šajā mācību gadā

samazināja studiju vietas skolotājiem un sociālajās

zinātnēs un atdeva informācijas tehnoloģijām.

Normāli būtu, ka valsts dotu papildu vietas.”

Tāpēc valstij vajadzētu daudzveidīgāk un

intensīvāk atbalstīt studentus, piešķir vairāk

finansu līdzekļus augstskolām, lai studenti nebūtu

spiesti tik daudz naudas izdod par mācību maksām utt.

Tādā gadījumā varētu izglītību iegūt

daudz vairāk studentu, ja pašlaik viens no galvenajiem aspektiem

kādēļ tie studenti kuri varētu studēt, bet

nestudē ir tieši finansiālais aspekts. Tā

rezultātā, iespējams, uzlabotos darba tirgus Latvijā.

Varbūt tas neuzlabotos ļoti strauji, taču es ceru un man ir

pamats cerībām ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vairāk

speciālistu dažādās nozares. Viss darba tirgus

mūsdienās ir atkarīgs no izglītības un studentiem,

jo studēt gribošo un jauno speciālistu, kuri ir tikai

ieguvuši augstāko izglītību ir ļoti daudz, protams,

ka ne visiem ir lemts savu sapni piepildīt.

Lai veidotu aktīvu nodarbinātības politiku, jāpēta,

pēc kādiem scenārijiem varētu attīstīsies

darbaspēka tirgus un no kādiem faktoriem atkarīgs,

tāpēc vajag balsoties uz labas prakses piemēriem,

jāpilnveido nodarbinātības politikas instrumenti.

Bibliogrāfiskais saraksts.

1.Pārskats par tautas attīstību. -R., 1998.

2.Рональд Дж. Эренберг, Роберт С. Смит. Современная экономика труда ,-

издательство Московского университета,- 1996.

3.Dž. E. Stiglics, Dž. Drifils. Makroekonomika,- LU,- 1993.

4.latvijas statistikas gadagrāmata 2001,- R., -2001

5.Zaiga Matule. Nodarbinātība un bezdarbs Latgalē 1998-1999.-

Rēzekne,- 1999.

6.Mēs- brīvo arodbiedrību savienība.- 1998

7.Cīce A. Darbatirgus un bezdarbs pēcsociālisma Latvijā.-

Latvijas ZA Vēstis.- 1995.-Nr.7/8.

8.Krūzmētra M., Rivža B. Darbaspēka tirgus un bezdarbs

Latvijā: ietekmējošie faktori un sekas.-Latvijas ZA

Vēstis.-1996.

9.Skaidrojošā vārdnīca.- RTU,- 1994.

10. . Стенли Л. Брю, Экономикс.- М.:1993.

11. Экономика и бизнес/Под ред. В.Д. Камаева. - М.:1993.

12.E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universitāte

13.Georgs Lībermanis. Makroekonomika: teorija un Latvijas

attīstības problēmas- Kamene,- 1998

14.Centrālās statistikas pārvalde. Ekonomiskā un

sociālā attīstība,- 1998

Страницы: 1, 2